Krishna.mobi - fast, clean Vedabase reading Library

ŚB 7.2.18-19

शकुनिं शम्बरं धृष्टिं भूतसन्तापनं वृकम् ।
कालनाभं महानाभं हरिश्मश्रुमथोत्कचम् ॥ १८ ॥
तन्मातरं रुषाभानुं दितिं च जननीं गिरा ।
श्लक्ष्णया देशकालज्ञ इदमाह जनेश्वर ॥ १९ ॥
śakuniṁ śambaraṁ dhṛṣṭiṁ
bhūtasantāpanaṁ vṛkam
kālanābhaṁ mahānābhaṁ
hariśmaśrum athotkacam
tan-mātaraṁ ruṣābhānuṁ
ditiṁ ca jananīṁ girā
ślakṣṇayā deśa-kāla-jña
idam āha janeśvara

Synonyms

śakunimŚakuni; śambaramŚambara; dhṛṣṭimDhṛṣṭi; bhūtasantāpanamBhūtasantāpana; vṛkamVṛka; kālanābhamKālanābha; mahānābhamMahānābha; hariśmaśrumHariśmaśru; athaas well as; utkacamUtkaca; tat-mātaramtheir mother; ruṣābhānumRuṣābhānu; ditimDiti; caand; jananīmhis own mother; girāby words; ślakṣṇayāvery sweet; deśa-kāla-jñaḥwho was expert in understanding the time and situation; idamthis; āhasaid; jana-īśvaraO King.

Translation

O King, Hiraṇyakaśipu was extremely angry, but since he was a great politician, he knew how to act according to the time and situation. With sweet words he began pacifying his nephews, whose names were Śakuni, Śambara, Dhṛṣṭi, Bhūtasantāpana, Vṛka, Kālanābha, Mahānābha, Hariśmaśru and Utkaca. He also consoled their mother, his sister-in-law, Ruṣābhānu, as well as his own mother, Diti. He spoke to them all as follows.